Labas filmas

Pirms dažām dienām rakstīju par Ēģiptes kino dienām Rīgā. Cik zinu, daudzas austrumu deju dejotājas nepalika vienaldzīgas pret šo pasākumu, un iespēju šādā veidā papildināt zināšanas par austrumu kultūru nepalaidu garām arī es. Īsumā uzrakstīšu savas domas par redzēto.

“Fawziya’s Recipe” (komēdija, 2008) izrādījās ļoti labsirdīga, dvēseliska filma ar lielu daudzumu jautru un skumju momentu, kuros atklāta parastu cilvēku dzīve. Šie cilvēki, kuriem nekā nav pie dvēseles, tomēr prot dzīvot laimīgi un priecāties par katru labo notikumu.

“Heliopolis” (drāma, 2009), savukārt, mani neaizrāva ne mazākajā mērā, drīzāk likās mākslīgi vilkta garumā dēļ sižeta trūkuma. Filmā parādīts, kā krustojas cilvēku likteņi vienā dienā, pietrūka skaidra fināla.

Toties “Hassan and Morcos” (drāma, 2008) bija lieliska filma ar labsirdīgu humoru un ļoti nopietnu tēmu – kristietības un musulmanisma pretstatīšana, piemērojot to divu ģimeņu attiecībām. Filmā parādīts, ka mēs visi esam cilvēki ar līdzīgām problēmām, vienādām jūtām un vienotu ticību Dievam.

Uz pārējām filmām diemžēl nepaspēju – taču Jums, ja neredzējāt vismaz manis minētās, iesaku tās pameklēt un noskatīties, jo īpaši rekomendējot “Fawziya’s Recipe” un “Hassan and Morcos” – bet varbūt šodien vēl varat paspēt noskatīties festivāla pēdējo filmu un pastāstīt par to man?

Līdzīgi raksti

5 Thoughts to “Labas filmas”

  1. Ranja

    Pārlasu vecos ierakstus un pēkšņi ienāca prātā doma – vai Jūs esat redzējusi viskolosālāko seriālu saistībā ar austrumu kultūru – O clone? Tas ir obligāti jānoskatās.

    1. Elmira

      Tā ātrumā neatceros pēc nosaukuma. Bet jāsaka godīgi, man brīvā laika pietiek labi ja kādai filmai, garākiem seriāliem tur diez vai vieta atradīsies, visu atdodu ģimenei un dejām.

    2. Elmira

      Tomēr zinu seriālu! Domāju, Jūs par kādu jaunu runājat – taču pameklēju un atcerējos, ka esmu skatījusies.

      Vispār interesanti, aktrise, kas tēlo tur galveno varoni, kāda intervijā stāstīja, ka pati nemaz nemīl vēderdejas un tāpēc viņai filmēšanā grūti gājis.

  2. Ranja

    Arī es esmu redzējusi šo interviju. Aktrise teica, ka viņai vispār nav paticis dejot. Pirms seriāla viņa mācījusies dejot 6 stundas dienā un 2 mēnešu laikā iemācījusies, ja pareizi sapratu. Vai tas vispār ir iespējams?:))) Ar mani bija tieši tāpat – man arī nepatika dejot, taču pēc tam, kad sāku dejot vēderdejas, mana attieksme pret deju mainījās pilnībā.

    1. Elmira

      Ja aktrise nodarbojās individuāli ar pasniedzēju un kopā ar to piemeklēja tieši viņai piemērotas kustības, sekojot dejas tehnikai, – tādā gadījumā 2 mēneši pa 6 stundām dienā ir samērā pietiekams laiks, lai iestudētu dažus dejas priekšnesumus, tādus kā filmā.

      Es pati sāku uzstāties šovgrupā 6 mēnešus pēc nodarbību uzsākšanas, jo mēs sākumā vingrinājāmies 10 stundas nedēļā. Salīdzinājumam – iesācējas studijā vingrinās 2 stundas nedēļā; tas ir minimāli, bet arī rezultāts tad nāk daudzreiz lēnāk. Tāpēc katrai audzēknei pašai jāizvēlas, cik dziļi viņa ir gatava iegrimt deju gūstā 🙂

Leave a Comment