Kā mēs ciemojāmies “Undīnē” (fotostāsts)

Decembra visaukstākajā nedēļas nogalē mēs pabijām Jūrmalā, pasaku mājā “Undīne”, un te piedāvāju dažus kadrus ieskatam; to autors ir studijas draugs Dagnis Rāgs. Ceru, ka viņš man piedos dažu bildīšu apšņikāšanu 😉

Pirmais kadrs jau izsaka daudz. Īsi pirms koncerta vēl sastādījām mūzikas sarakstu, satuntuļojušies pēc pilnas programmas – “Undīnes” māja ir liela un to nemaz tik ātri nevar kārtīgi sakurināt. Nemaz nerunājot par to, ka austrumu dejotāju tērpi nu nekādi nav domāti ķermeņa sildīšanai.

Tomēr bijām varonīgas un ķērāmies pie priekšnesumiem – koncerta pirmajā daļā tas tiešām izrādījās liels pārbaudījums, bet drīz jau tomēr tikām arī pie zināma siltuma.

Koncerta pārtraukumā ar skatītājiem runāja biedrības “Baltais suns” vadītājs Dāvis Muižnieks, stāstot par suņu – aklo pavadoņu programmu Latvijā, kā arī nedaudz reklamējot mūsu tobrīd nākamo koncertu, kas bija iecerēts decembra vidū ar labdarības mērķi vākt ziedojumus Juglas suņu patversmei.

Pēc tam ķērāmies pie projekta “FUSION kin” priekšnesumiem (to veidoju es kopā ar Džeriju Šternu, kurš šajā blogā ir bieži minēts kā studijas pasākumu fotogrāfs – viņš ir arī jaunā projekta idejas autors un producents; kopš vasaras beigām mums ir pievienojies arī mūziķis un akrobāts Kārlis Jirgens). “FUSION kin” arī nodarbojas ar austrumu dejām, taču ar atšķirīgu, bieži vien pavisam eksperimentālu mūziku – tai skaitā elektronisko un dažreiz pat smago metālu. Šoreiz gan izvēlējāmies vieglākas melodijas, cienot “Undīnes” mieru. Un, starp citu, arī pats priekšnesums saucās tieši “Undīne” – kā savdabīgs veltījums mūsu pasākuma vietai.

“Undīne” ir sena vācu leģenda par ūdens nimfu, kura upurēja savu nemirstību, lai varētu mīlēt zemes cilvēku – bruņinieku Hildebrandu. Pirmajā dejā rādījām simbolisku nimfas iznākšanu no ūdens viļņiem.

Savukārt, otra deja bija veltīta bruņinieka gaitām – protams, mēs gan te stāstu pārveidojām tuvāku savam garam un attēlojām Hildebrandu vairāk kā austrumniecisku karotāju.

Neiztrūka arī tradicionālais priekšnesums ar gaismām. Protams, bildē no tā maz ko var saprast, ieliku tikai tāpēc, ka “Undīne” lepojas ar savu Pūķu parku un man šķita, ka šajā bildē mums tiešām ir sanācis kaut kas līdzīgs pūķim 😉

Otrajā pārtraukumā, kamēr pārģērbos nākamajām dejām, skatītājus izklaidēja vijolnieču duets “Nanna”.

Te vēl viena deja no projekta “FUSION kin”, tapusi kā daļēja improvizācija. Precīzāk, tajā ir izmantota Kārļa gatavota datormūzika, kurai viņš turpat uz vietas spēlēja virsū dūdas, bet es dejoju procesā izdomātu deju 😉

No šī pēdējā numura, starp citu, man ir pieejams arī neliels video fragments, te būs!

Līdzīgi raksti

Leave a Comment